Į pradžią

Knuts Skujenieks



* * *

Cik saullēktu cilvēks spēj izturēt, Ja sirds tam ik rītus palo, Ja mūžīgi diena sarkana lec Un mūžīgi neizbalo? Cik saullēktu cilvēks spēj izturēt, Ja sirds tam caur asiņu stīgām Ik rītus ceļ spārnus, ik vakarus krīt Ar degošām bezdelīgām? Cik saullēktu cilvēks spēj izturēt, Ja sirds dreb ik rītus zem naža Un tūkstošiem blāzmu pa dzīvi nāk līdz Kā gara un sarkana važa? Ja tūkstošiem rītu bez žēluma nāk Un katrs jādzīvo savādāk?

1963

Skujenieks, Knuts. Sēkla sniegā. – Rīga: Liesma, 1990. – Lpp. 6;
Skujenieks, Knuts. Līdz kailai rokai: dzejas izlase. – Rīga: Zvaigzne, 1995. – Lpp. 8. – (Skolas bibliotēka);
Skujenieks, Knuts. Raksti: dzeja 1963–1969. – Rīga: Nordik, 2002. – Lpp. 254.

Knuts Skujenieks


* * *

Kiek saulėtekių gali žmogus atlaikyt, Jei širdis jam kasryt plūsta, Jei diena raudona prašvinta vis Ir vis neišblūksta? Kiek saulėtekių gali žmogus atlaikyt, Jei širdis jo, kraujais apkrešus, Kasryt taikosi skrist, kas vakarą krist Kaip ir degančios kregždės? Kiek saulėtekių gali žmogus atlaikyt, Jei širdis kasryt po peiliu virpa Ir aibėm žarų per gyvenimą eina lyg Ilga ir raudona kilpa? Taip rytmečių aibės be gailesčio eis, O reiks kiekvieną gyventi savaip?

1963

Kultūros barai. – 2006. – Nr. 12. – P. 45;
Braziūnas, Vladas. Priedainė: eilėraščiai ir latvių poezijos vertimai. – Vilnius: Apostrofa, 2008. – P. 45.