Į pradžią

Māris Čaklais



* * *

Viņas seja bij valodas stunda, viņas augums bij dziedāšana. Pirkstu matemātiku neiemācīt, trīsu algebru nenorakstīsi. Samīļo, samīļo ģeogrāfiju, kamēr tā vēl nav kļuvusi vēsture. Starp gudrības blīvo tumsu, starp cerīgo nezināšanu viņas seja bij valodas stunda, viņas augums bij dziedāšana.

Māris Čaklais

* * *

Jos veidas buvo kalbos valanda, jos stotas buvo dainavimas. Pirštų matematikos neišmokysi, virpulio algebros nenusirašysi. Pamyluok, pamyluok geografiją, kolei ši nepavirto istorija. Aklinoj išminties tamsoje, viltingame nežinojime jos veidas buvo kalbos valanda, jos stotas buvo dainavimas.

Mokykla. – 2000. – Nr. 5. – P. 30.