Muna sirds tik pylna
ar tovim vuordim i tevi,
ka puori puorsalej,
aiz krakla, naktsvīdrūs izmierkuša.
Naskaidrūs mūrgūs
pieški saceju: mīļoju tevi.
Nastaigoj šūnakt
pa pošu mieneša maleņu,
munā pīktajā stuovā
vysi atbolsi tevi pīsauc,
ka nanūkreit zemī.
Lobuok aizīsim viejputnī
ar snīgu
sasalauluot.