Pie palēna ūdens...
Viss nokārtojas,
viss izlīdzinās,
gali sadodas kopā ar galiem.
Un rītdiena
kļūst vēl mierīgāka
par vakardienu.
Doma kļūst droša kā vijole.
Dzīve viegla kā strazds.
Cilvēks pirmoreiz
ir taisns pret sevi
kā priede pret debesi.
Pats pasaules vidus ir
pie palēna ūdens.
Un tad
sāk bārkstoties mākoņi,
sāk cirtoties meži,
no tāla purva nāk vējš.
Un cilvēks saprot,
ka aizsēdējies
pa palēna ūdens,
un iet meklēt,
kur rumba.