ar nāvi uz tu
ar sāpi zem rokas
un vienīgs bijīgums
pret patiesību
un vienīgas bailes
nepaklupt
pašam pār savu mēli
tik tīkami
būtu apstāties
paspoguļoties
un domāt sevi par lielu vīru
bet tas ir par dārgu
tam
kurš ar katru soli un smadzeņu impulsu
kļūst tāds pat muļķis
kā Sokrats