Eduards Aivars
* * *
Lai asaras izgrauž vaigu līdz kaulam
Gan jau aiztaustīsies gar kupenām kā gar sienām līdz pavasarim
Mētelī paliks silti
Āliņģī iemērkto galvu atmet atpakaļ
Saule pār tiem, kuri negrib vēl vienu dzejoli par nāvi
Kruša, jaunekli, lieli graudi
Kas tos sēj?
Tu kursē no Zaļās ceturtdienas uz Lielo Piektdienu
Tad žigli atpakaļ uz mazo trešdienu
Bailēs no tā, kā piepildās Raksti
Izmisumā mēs krampjaini svētajiem pieķeramies
kā piekaramās atslēgas pieliekamajiem
Lai viņi pieskartos mums
Uz Jēzus kailajām kājām staigules pomāde gumst
Pārējie žonglē ar baušļiem kā ar desmit basketbola bumbām