Eduards Aivars
Zaļais dzejolis
Tumšajā ūdenī atveras un aizveras manas lūgšanas
Te tik labi
Rāmums man sirdī
Nemīlu čūsku, kas miklajā zālē
Zaļi zaļi āboli
Kaila, kaila Ieva, kārdinoša zinātniece
Labāk atvērsim kastes ar naudu
Tā nav kompartijas nauda
Drīzāk inku zelts
Meistar no Eksas
Tavi zaļie āboli arī, re, producēti!
Dižojas, kātiņi lai
esmu ierausies ātrvilcienā
Paradīze – Paradīze
laimīgi, bet bail