Eduards Aivars
Kad applūst pļava
Tu vairs nezināji, kāda kleita bija tev mugurā
kad nāci šurp
Pļava bija iegāzusies jūrā, nevis malā, bet vidū
Nu bijām milzīgā akvarelī
Es teicu, ka ir jau par vēlu
Tu teici, ka nemākot peldēt
Tad balss no debesīm sacīja: Jūs neko nezināt abi!
Mēs kliedzām, līdz izkliedzām balsis
līdz varējām tikai čukstēt: mēs mīlam