Eduards Aivars
* * *
Aizā ir aizsalis gaiss
Lukturi sasitas, kad iet divi
Apskāvis tumsas stundu, nevari
Ielūgt gaišus putnus
Izmet no galvas
galvu
Virpinu kā zelta oliņu
Pirkstos tavas krūts virsotnīti
aizsoļo jāņtārpiņi garām
aizslīd
klusi smīnēdami kā liriski noskaņoti
klavieru taustiņi
Elizejas lauki nav īstā vieta
mums, kuri šoreiz grib mirt
tādēļ mēs gājām atpakaļ
ieņemot pareģotos
stāvokļus
Lukturi sasitas, kad iet divi
Projām