Eduards Aivars


* * *

Aizā ir aizsalis gaiss Lukturi sasitas, kad iet divi Apskāvis tumsas stundu, nevari Ielūgt gaišus putnus Izmet no galvas galvu Virpinu kā zelta oliņu Pirkstos tavas krūts virsotnīti aizsoļo jāņtārpiņi garām aizslīd klusi smīnēdami kā liriski noskaņoti klavieru taustiņi Elizejas lauki nav īstā vieta mums, kuri šoreiz grib mirt tādēļ mēs gājām atpakaļ ieņemot pareģotos stāvokļus Lukturi sasitas, kad iet divi Projām