viss no tā alus

Vladas Braziūnas

No lietuviešu valodas atdzejojis Indra Brūvere un Pēters Brūveris

Dievs cilvēku mīlēja bez gala, viņam no ribas uztaisīja Ievu, tad ieraudzīja, ka cilvēkam vēl aizien nav gana – un no miežiem darīja alu. Appina ar apinīšiem, sutartīņu dziesmām. Pirmais bij alus, pēc tam bija vārds – no alus arī pasaule radās. Tamdēļ līdz pat šai dienai raibajā pasaulē visskaistāko sākumu meklē Pasvalī, alus kubulā, kur vērsis, no pilsētas ģerboņa izkāpis, ar apiņu vaiņagiem izrotāts no Dievainēm līdz pat Vasarsvētkiem – vislīksmākie svētki bez gala, – viss no tā alus! viss no tā alus!..

Vladas Braziūnas

vys par to ãlo

Dievs žmõgo mėlэje be gãla jam ėš grõba padãre Jievo pamãte, ka žmõg ė dã negañ – ėš mieže padãre ãlo apėpyne apynės' ė dainom sotartynėm pėrmoćiáus' būva als, paskiaũ būva žõd's – ėš àlos pasául's atsėrãda ožtàt po šiai dienė márga pasáule gražiáusios pràdžios jaškõk Pasvaly àlos kobėly kor jáuč's ėš miesta gėrba ėšlypės' aptaisyts vainykэs apynių lėg ka Velykos vys būt a Sekmynės' – lėnksmiáus' švėñte be gãla, – vys par to ãlo! vys par to ãlo!..

Fabijoniškės, 2000.VI.6

Braziūns, Lads. patyltė’s skregždės’ [p.31]; toks boryms; uokss tep Devūle šėrdės’; vys par to alo; „ont vėdūnakče dūgna juosva…” [p.32]; posėkalbėjoms so poėt, katras verke, ka niekam nerūp’; pog; „tė to prėdžiaustė…”; jei ne klojyma dūrs’ [p.33] // Šiaurietiški atsivėrimai. – 2002. – Nr. 1. – P. 31–33.