Neaizbaidi eņģeli,
Kas pārliecies pāri diviem mīlētājiem,
Kuri tālu ceļā un jau sirmi,
Kā bērni iet pretī viens otram, solīšiem sīkiem,
Izbrīnā nodreb skropstas un naivā bedrīte zodā,
Kad viņu trīcošās plaukstās
Iekrīt spalva no eņģeļa spārna.
Arī viņi vēl uzlidos,
Pie spalviņas pieturoties.