Ticīgie paliks gaidīt,
neticīgie dosies tālāk,
līdz tumsa visu aizslaucīs projām no skata,
līdz nakts priekšā uzmūrēs melnu, miegainu mūri.
Arī lūdzēji piekusīs lūgt,
jo rokas nav sveces – tās nedeg bez sāpēm,
jo lūpas nav vēji – tās nečapst bez vārdiem.
Iet tikai ceļš, tikai ceļš iet.
Mēs – putekļu mākonis.
Debesīs gribam.