dzidracainais kaķēns
no runču valstības
kad tu uztrausies man uz skausta
tad es zinu ka esmu
vajadzīgs cilvēks
mazais glupiķi
tu pat akmeni atbruņo
un pataisi mīkstu
to akmeni kas stāv krūtīs
tos abus akmeņus labā acī un kreisā acī
un to kas uz mēles
laiks pataisīs
tevi par apātisku un tizlu tēviņu
un mani atkal par akmeni
bet ne pavisam
jo runču valstība visai liela
un dzimstība pārsniedz mirstību