Pēters Brūveris
* * *
tukšā istabā pie tukša galda apsēsties
un vairāk neko.
logā vējš loka baltas
akācijas
bet nedzirdami
bez vaida bez šņuksta
tad mēmi sāk līņāt lietus mēmi un palēnināti
te ir kluss un krēslains
divi rokas uz tukša galda
divi acis piekaltas loga krustam
un viena sirds
kura ir zaudējusi