latviešu dzeja | Vladas Braziūnas

Eduards Aivars

Vertė / Translated by / Traduit par Vladas Braziūnas

Plaukioti / Neplaukioti

Tavęs jau kai kas yra klausęs apie plaukiojimą šią vasarą Ne kasmet turi ką atsakyti, bet šiemet negali pamiršti rugpjūčio nakties Jaunkemeruos kai pamiršai savo palydos vardus Ir moters nuogumą tamsoj skyrei tik iš energijos Sėdėjot plikais pasturgaliais seklumoj, žiūrėjote regratin kur gamta transliavo žaibų sonatą, įmanomą tik tada jei žaibas šitaip toli, kad negirdėti perkūno Jūra lygi kaip vonia, iš kur prieš pusvalandį ištrauktas žinduklis, kuriam pranašauta didelė ateitis

Lietuviešu un latviešu dzejas diena / Krājuma veidotāji Vlads Brazjūns (Lietuva), Dace Markus (Latvija). – Rīga: Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dibinātā Valsts valodas komisija, 2006. – lpp. 79;
Dzīvās baltu valodas / Sastādījusi Dace Markus. – Jelgava: Rasa ABC, 2008. – Lpp. 103.

Eduards Aivars

Peldēt / Nepeldēt

Gan jau tev kāds ir jautājis par šīs vasaras peldēšanos Ne jau katru gadu tev ir ko atbildēt, bet šogad tu nevari aizmirst augusta pusnakti Jaunķemeros kad tu aizmirsi, kā sauc tavus pavadoņus Un sievietes kailums tumsā atšķīrās tikai ar enerģiju Jūs sēdējāt plikiem dibeniem seklumā un vērāties apvārsnī kur daba atskaņoja zibens sonāti, kura ir iespējama tikai tad Ja zibens ir tik tālu, ka nedzird pērkonu Jūrā tik līdzens kā vanniņā, no kuras pirms pusstundas izņemts zīdainis, kuram pareģota liela nākotne

Lietuviešu un latviešu dzejas diena / Krājuma veidotāji Vlads Brazjūns (Lietuva), Dace Markus (Latvija). – Rīga: Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dibinātā Valsts valodas komisija, 2006. – lpp. 78;
Dzīvās baltu valodas / Sastādījusi Dace Markus. – Jelgava: Rasa ABC, 2008. – Lpp. 102.

Eduards Aivars

Vertė / Translated by / Traduit par Vladas Braziūnas

Išdegusi krūtis

Net kandonų turėjom savo kuprinėse Ekspedicija į moters krūtį galėjo būti pradėta Pasirinkome upės sausvagę Uogautojai nežinojo kelio, nors gyveno čia visą amžių Ėjom apgraibomis, patys nežinodami, jaudrinam krūtį ar dar ne Apie vidurdienį spindinti saulė pakėlė mus į viršūnę Krūtis buvo be smaigalio – su krateriu Kondoras ūmai leidos prie žemės, pastvėrė nagais Robertą Grantą Ir pakilo aukštai į orą kaip pusė vėjo malūno Amjene toksai vyras, vardu Žiulis Vernas, tą minutę pravirko

Eduards Aivars

Izdegusī krūts

Pat kondomi bija mūsu mugursomās Ekspedīcija uz sievietes krūti varēja sākties Izvēlējāmies sausu upi Ogotāji nezināja ceļu, lai gan dzīvoja šeit visu mūžu Taustījāmies paši neziņā, vai jau kairinām krūti vai vēl ne Ap pusdienlaiku spoža saule mūs pacēla virsotnē Krūts bija bez galiņa – ar krāteri Kondors piepeši laidās zemāk, sakampa savos nagos Robertu Grantu Un pacēlās augstu gaisā kā puse no vējdzirnavām Amjēnā kāds vīrs vārdā Žils Verns tobrīd raudāja

Eduards Aivars

Vertė / Translated by / Traduit par Vladas Braziūnas

Praėjau

Pakilo smarki muzika, prasidėjo lyg proto vėtra Įsikirto į nervų šaknis ir drebino širdį Laikiau mintį, kad Dievas nėra atsarginis žaidėjas Ir taip jau slidus nuolydis nebelaikė Taip, laikas tai šulinys, ir aš garmu baimė išsisklaidė, ir džiūgaudamas vėl išvydau save Pradėjau rašyti iškart po Keatso mirties Kokie milžiniški saulėtekiai 1821

Eduards Aivars

Es pagāju

Sacēlās stipra mūzika, sākās tāda kā prāta vētra Kērās nerviem pie saknēm un drebināja sirdi Turēju domu, ka Dievs nav rezerves spēlētājs Jau tā slidenā nogāze vairs neturēja Jā, laiks ir aka, un es gāžos baisma izklīda, ar sajūsmu atkal ieraudzīju sevi Sāku rakstīt tūlīt pēc Kītsa nāves Kādi milzīgi saules lēkti 1821

Eduards Aivars

Vertė / Translated by / Traduit par Vladas Braziūnas

Žalias eilėraštis

Tamsiajame vandeny atsiveria ir užsiveria mano meldimai Ten taip gera Romi mano širdis Nemyliu gyvatės, kur drėgnoje žolėj Žali žali obuoliai Nuoga, nuoga Ieva, gundanti mokslininkė Geriau atversim dėžes pinigų Jie ne kompartijos pinigai Veikiau inkų auksas Meistre iš Ekso Tavo žali obuoliai taip pat, žiū, produkuoti! Puikuojas, koteliai irgi aš įsirausęs greitajame traukiny Paradis – Paradis laimingai, bet baugščiai

Eduards Aivars

Zaļais dzejolis

Tumšajā ūdenī atveras un aizveras manas lūgšanas Te tik labi Rāmums man sirdī Nemīlu čūsku, kas miklajā zālē Zaļi zaļi āboli Kaila, kaila Ieva, kārdinoša zinātniece Labāk atvērsim kastes ar naudu Tā nav kompartijas nauda Drīzāk inku zelts Meistar no Eksas Tavi zaļie āboli arī, re, producēti! Dižojas, kātiņi lai esmu ierausies ātrvilcienā Paradīze – Paradīze laimīgi, bet bail

Eduards Aivars

Vertė / Translated by / Traduit par Vladas Braziūnas

* * *

Te ašaros išgraužia skruostą iki kaulų Kaip nors parsiramstysi pusnių kaip sienų ligi pavasario Su paltu paliks šilta Eketėn įmerktą galvą atloši Saulė virš tų, kurie nenori dar vieno eilėraščio apie mirtį Kruša, jaunuoli, dideli grumstai Kas juos sėja? Kursuoji nuo Didžiojo ketvirtadienio Didžiajan Penktadienin Tada ūmai atgal mažajan trečiadienin Iš baimės, kaip pildosi Raštas Iš nevilties šventųjų mėšlungiškai įsikabinam it podėlio spynos pakabinamosios Kad tik jie mus palytėtų Prie Jėzaus kojų basųjų pomada pasileidėlės gniūžta Likusie žongliruoja pamokslais kaip dešimčia krepšinio kamuolių

Eduards Aivars

* * *

Lai asaras izgrauž vaigu līdz kaulam Gan jau aiztaustīsies gar kupenām kā gar sienām līdz pavasarim Mētelī paliks silti Āliņģī iemērkto galvu atmet atpakaļ Saule pār tiem, kuri negrib vēl vienu dzejoli par nāvi Kruša, jaunekli, lieli graudi Kas tos sēj? Tu kursē no Zaļās ceturtdienas uz Lielo Piektdienu Tad žigli atpakaļ uz mazo trešdienu Bailēs no tā, kā piepildās Raksti Izmisumā mēs krampjaini svētajiem pieķeramies kā piekaramās atslēgas pieliekamajiem Lai viņi pieskartos mums Uz Jēzus kailajām kājām staigules pomāde gumst Pārējie žonglē ar baušļiem kā ar desmit basketbola bumbām

Eduards Aivars

Vertė / Translated by / Traduit par Vladas Braziūnas

Vieno žmogaus turnyras

Valstiečiai žiūri į tolumą Tu sukies apie bokštą, šauki Kaip vanagas, kaip balsinga daina, kaip vėtra Sukies apie Dievą, šauki: AŠ TAU JAU RAŠIAU Tik nesugalvoki nurimt Tik nesugalvoki numirt Kaip simfonija ar sausas vėjas kaip jaunikis iš tolimo kiemo Nebesidrovėdamas čionykščių

Eduards Aivars

Turnīrs vienam cilvēkam

Zemnieki tālumā noskatās Tu riņķo ap torni un sauc Kā vanags, kā skanīga dziesma, kā vētra Tu riņķo ap Dievu un sauc: ES TEV RAKSTĪJU JAU Tu nedomā norimt Tu nedomā nomirt Kā simfonija vai sauss vējš kā līgavainis no tāla ciema Nekaunēdamies vairs no šejieniešiem

Eduards Aivars

Vertė / Translated by / Traduit par Vladas Braziūnas

Airijos vyšnia

Dublino priemiesty kovą žydėjo vyšnia Ėjau jos fotografuoti Ji nesileido, pabėgo, pradingo Visai kaip višta baltukė, prisireikusi dėt Šio kadro nebuvo įmanoma ryškint Tada padariau taip – suplėšiau pagalvį Išpurčiau pūkus pro langą Ir bėgau žemyn žiūrėti Kai kas panašu jau buvo Vyšnios veidas be liemenio

Lietuviešu un latviešu dzejas diena / Krājuma veidotāji Vlads Brazjūns (Lietuva), Dace Markus (Latvija). – Rīga: Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dibinātā Valsts valodas komisija, 2006. – lpp. 77;
Dzīvās baltu valodas / Sastādījusi Dace Markus. – Jelgava: Rasa ABC, 2008. – Lpp. 101.

Eduards Aivars

Īrijas ķirsis

Dublinas pievārtē martā ziedēja ķirsis Gāju to fotografēt Viņš man neļāvās, aizskrēja, pazuda Gluži kā vista baltīte, kura aizmetas dēt Šo kadru nebija iespējams attīstīt Tad es darīju tā – saplosīju spilvenu Izbēru dūnas pa logu Un skrēju lejā skatīties Kaut kas līdzīgs jau bija Ķirša seja bez auguma

Lietuviešu un latviešu dzejas diena / Krājuma veidotāji Vlads Brazjūns (Lietuva), Dace Markus (Latvija). – Rīga: Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dibinātā Valsts valodas komisija, 2006. – lpp. 76;
Dzīvās baltu valodas / Sastādījusi Dace Markus. – Jelgava: Rasa ABC, 2008. – Lpp. 1010