Eduards Aivars


* * *

Tu neatnāci vienreiz, otrreiz jau kuro reizi nav Tevis Klints drupa un drupa, līdz sabruka Nebija vars nekā, tikai tīra mīlestība kas kā maza dūmaka vakaros skrēja gar divām vientuļām sirdīm skrēja gar divām vientuļām sirdīm gar manējo tuvāk un tavējo tālāk un atpakaļ – gar tavējo tālāk un manējo tuvāk

Eduards Aivars


Kad applūst pļava

Tu vairs nezināji, kāda kleita bija tev mugurā kad nāci šurp Pļava bija iegāzusies jūrā, nevis malā, bet vidū Nu bijām milzīgā akvarelī Es teicu, ka ir jau par vēlu Tu teici, ka nemākot peldēt Tad balss no debesīm sacīja: Jūs neko nezināt abi! Mēs kliedzām, līdz izkliedzām balsis līdz varējām tikai čukstēt: mēs mīlam

Eduards Aivars


Īrijas ķirsis

Dublinas pievārtē martā ziedēja ķirsis Gāju to fotografēt Viņš man neļāvās, aizskrēja, pazuda Gluži kā vista baltīte, kura aizmetas dēt Šo kadru nebija iespējams attīstīt Tad es darīju tā – saplosīju spilvenu Izbēru dūnas pa logu Un skrēju lejā skatīties Kaut kas līdzīgs jau bija Ķirša seja bez auguma

Lietuviešu un latviešu dzejas diena / Krājuma veidotāji Vlads Brazjūns (Lietuva), Dace Markus (Latvija). – Rīga: Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dibinātā Valsts valodas komisija, 2006. – lpp. 76;
Dzīvās baltu valodas / Sastādījusi Dace Markus. – Jelgava: Rasa ABC, 2008. – Lpp. 1010


Eduards Aivars


Izdegusī krūts

Pat kondomi bija mūsu mugursomās Ekspedīcija uz sievietes krūti varēja sākties Izvēlējāmies sausu upi Ogotāji nezināja ceļu, lai gan dzīvoja šeit visu mūžu Taustījāmies paši neziņā, vai jau kairinām krūti vai vēl ne Ap pusdienlaiku spoža saule mūs pacēla virsotnē Krūts bija bez galiņa – ar krāteri Kondors piepeši laidās zemāk, sakampa savos nagos Robertu Grantu Un pacēlās augstu gaisā kā puse no vējdzirnavām Amjēnā kāds vīrs vārdā Žils Verns tobrīd raudāja

Eduards Aivars


Es pagāju

Sacēlās stipra mūzika, sākās tāda kā prāta vētra Kērās nerviem pie saknēm un drebināja sirdi Turēju domu, ka Dievs nav rezerves spēlētājs Jau tā slidenā nogāze vairs neturēja Jā, laiks ir aka, un es gāžos baisma izklīda, ar sajūsmu atkal ieraudzīju sevi Sāku rakstīt tūlīt pēc Kītsa nāves Kādi milzīgi saules lēkti 1821

Eduards Aivars


Zaļais dzejolis

Tumšajā ūdenī atveras un aizveras manas lūgšanas Te tik labi Rāmums man sirdī Nemīlu čūsku, kas miklajā zālē Zaļi zaļi āboli Kaila, kaila Ieva, kārdinoša zinātniece Labāk atvērsim kastes ar naudu Tā nav kompartijas nauda Drīzāk inku zelts Meistar no Eksas Tavi zaļie āboli arī, re, producēti! Dižojas, kātiņi lai esmu ierausies ātrvilcienā Paradīze – Paradīze laimīgi, bet bail

Eduards Aivars


* * *

Lai asaras izgrauž vaigu līdz kaulam Gan jau aiztaustīsies gar kupenām kā gar sienām līdz pavasarim Mētelī paliks silti Āliņģī iemērkto galvu atmet atpakaļ Saule pār tiem, kuri negrib vēl vienu dzejoli par nāvi Kruša, jaunekli, lieli graudi Kas tos sēj? Tu kursē no Zaļās ceturtdienas uz Lielo Piektdienu Tad žigli atpakaļ uz mazo trešdienu Bailēs no tā, kā piepildās Raksti Izmisumā mēs krampjaini svētajiem pieķeramies kā piekaramās atslēgas pieliekamajiem Lai viņi pieskartos mums Uz Jēzus kailajām kājām staigules pomāde gumst Pārējie žonglē ar baušļiem kā ar desmit basketbola bumbām

Eduards Aivars


Turnīrs vienam cilvēkam

Zemnieki tālumā noskatās Tu riņķo ap torni un sauc Kā vanags, kā skanīga dziesma, kā vētra Tu riņķo ap Dievu un sauc: ES TEV RAKSTĪJU JAU Tu nedomā norimt Tu nedomā nomirt Kā simfonija vai sauss vējš kā līgavainis no tāla ciema Nekaunēdamies vairs no šejieniešiem


Noskaidroti uzvarētāji "Literatūras Gada balvā 2005"

Pirmdien, 27. februārī “Literatūras Gada balvas 2005” žūrijas komisija 13 locekļu sastāvā izvērtēja 74 aizvadītā gada labākās grāmatas, ko konkursam pieteica izdevniecības, preses izdevumu redakcijas, augstskolas un citas kultūras institūcijas.

“Literatūras Gada balvas 2005” laureāti:

dzejā – dzejnieku apvienība “Orbita” par multimediālu dzejas krājumu ‘Orbita 4 Dzeja, Mūzika, Video’;
prozā – Jānis Einfelds par grāmatu ‘Neļaudis’ (Dienas Grāmata, 2005);
literatūrā bērniem – Juris Zvirgzdiņš par grāmatām ‘Franklina cepure’ (“Pētergailis”, 2005) un ‘Tobiass dodas pasaulē’ (“Garā pupa”, 2005);
literatūrzinātnē un literatūrkritikā – Māra Grudule par pētījumu ‘Vācbaltiešu literatūa’ (1890 – 1939), kas ietverts grāmatā ‘Vācu literatūra un Latvija 1890 – 1945’ (“Zinātne”, 2005);
atdzejā – Uldis Bērziņš par grāmatu ‘Slavinājumi’ (“Zinātne”, 2005);
tulkošanā – Inga Mežaraupa par tulkoto Pētera Hēga grāmatu ‘Divdesmitā gadsimta sapņu vēsture’ (“Atēna”, 2005).

Par gada spilgtāko debiju atzīta jaunā dramaturga Ansela Kaugera luga ‘Artis klusē, Alise klusē’ (“Teātra Vēstnesis”, 2005. g. Nr. 3).

Piešķirtas arī balvas par mūža ieguldījumu literatūrā un tulkošanā. Šogad balvu par mūža ieguldījumu saņem Roalds Dobrovenskis un lietuviešu tulkotājs Vladas Braziūnas.

Grāmatas vērtēt tika aicināti Ēriks Hānbergs, Marta Grēviņa-Dziļuma, Ieva Kolmane, Dainis Grīnvalds, Dace Meiere, Lita Silova, Jānis Zālītis, Anita Rožkalne, Maima Grīnberga-Preisa, Ronalds Briedis, Knuts Skujenieks un Margita Gūtmane.


http://www.km.gov.lv/UI/main.asp?id=19987

Vladas Braziūnas


No lietuviešu valodas atdzejojis Pēters Brūveris

<center>baložu pasts</center>

Uldis balodis valodis zīdvērpējs annāļu mūks Rīgā ievijis lizdu pie Pēteŗa zelta gaiļa bez baiļu augstākā baltu birztalā dzirdami leiši un turki vislaik latviski tilinot vilinot zaļi un plaši dūkojot kūkojot mežaparkā balta debesscūka* (aiznest gudiem** sivēntiņu lūko!) izslējusi galvu māca mums runāt gulbju vai latvju mēlē balodīt kad nosirmosi tā kā vecmāmiņa kādreiz kazi visas krāsas zaudējusi leišu pastu iznēsāsi


*debesscūka – Pirms gadiem divdesmit pieciem daži leišu poēti atvažoja uz Rīgu latvju mēli mācīties. Milzu uzjautrinājumu viņos izraisīja tas, ka behemotu latvieši sauc par Nīlas zirgu. Un kopš tā brīža viņi latvju gulbjus sāka dēvēt par debesu cūkām. (Atdz.)
**gudi – baltkrievi. (Atdz.)

1998

Lietuviešu un latviešu dzejas diena / Krājuma veidotāji Vlads Brazjūns (Lietuva), Dace Markus (Latvija). – Rīga: Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dibinātā Valsts valodas komisija, 2006. – Lpp. 15;
Dzīvās baltu valodas / Sastādījusi Dace Markus. – Jelgava: Rasa ABC, 2008. – Lpp. 41.


Vladas Braziūnas

karvelių paštas

Uldis karvelis uldukas analų vienuolis verpikas Rygoj susisuko gūžtą prie Pėterio gaidžio varinio aukščiausiam baltų beržyne girdėti leišiai ir tiurkai vis latviškai čiulbant ir ulbant žaliai ir plačiai kukučiuojant mežaparke balta debesscūka (nuneš gudo šaliai paršiuką) išrietusi kaklą mus moko gulbių ar latvių kalbos karvelėli kai senas nubalsi gal kaip kadaise senelė visas jau spalvas pametus leišių paštą nešiosi

Braziūnas, Vladas. Užkalinėti. - Vilnius: Vaga, 1998. - P. 37;
Lietuviešu un latviešu dzejas diena / Krājuma veidotāji Vlads Brazjūns (Lietuva), Dace Markus (Latvija). – Rīga: Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dibinātā Valsts valodas komisija, 2006. – Lpp. 14;
Dzīvās baltu valodas / Sastādījusi Dace Markus. – Jelgava: Rasa ABC, 2008. – Lpp. 40.
Braziūnas, Vladas. Vakar yra rytoj: [nauji eilėraščiai ir eilėraščiai iš ankstesnių rinkinių] / sudarė Elena Baliutytė. – Vilnius: Lietuvių kalbos ir literatūros institutas, 2007. – P. 201. – (Gyvoji poezija / [serijos dailininkė Sigutė Chlebinskaitė]). – Elenos Baliutytės str. „Herojaus išbandymas ugnimi, vandeniu, oru ir kitomis stichijomis per būtąjį nebaigtinį“ p. 6–31. – Priedas: 2 kompaktinės garso plokštelės / įrašė Virginijus Gasiliūnas. – Kompaktinėje plokštelėje (CD-2.17) eilėraštį skaito Kęstutis Nastopka.

Syndicate content